norubināt

I nùorubinât: n. garuozu Dunika.

Avots: EH II, 82


norubināt

‡ II nùorubinât, eine gewisse Zeit hindurch falzen (von Birkhähnen) Vank.: tas (nuošauts rubenis) nu savu laiku ir nuorubinājis.

Avots: EH II, 82


norubināt

nùorubinât, tr., abnagen: skudras nuorubinuot lēļam visu gaļu LP. VI, 15.

Avots: ME II, 841