norāt

nùorãt, tr., abkanzeln, durchschelten: rāj[a] bāliņi, nenuorāja, kâ nuorāja tautiņās BW. piel. ² 23981. tautas rāja, nenuorāja BW. 9232. kuo, bāliņ, tu nuorāji nenuorātu mātes meitu? 13585. dieva nuorāts cilvēciņš, ein einfältiges Menschenkind JR. VII, 53.

Avots: ME II, 838