norūgt

nùorûgt, intr., abgären: miestiņš, alus labi nuorūdzis. nuorūdzis kâ skābais piens A. XI, 52.

Avots: ME II, 841


norūgt

nùorûgt,

1): nuorūguču alutiņu Tdz. 54235;

2) "?": sūnas gaisā nuorûguš[as] Kalupe n. FBR. XVIII, 51.

Avots: EH II, 82