norūsēt

nùorùsêt, intr., ab-, verrosten: tīšam gāju me̦lnu kre̦klu, nuorūsējušu vainadziņu BW. 10827.

Avots: ME II, 842


norūsēt

nùorùsêt, ‡

2) aufleuchten (vom Wetterleuchten)
Vank.: pamalē nuorūsēja.

Avots: EH II, 83