nùosùkt [li. nusuñkti], tr., absaugen, ablutschen, aussaugen: bite ziedu nenuosūca BW. 6511. Refl. -tiês, absickern, sich sezernieren: ieliek sietā, lai nuosūcas sula Etn. II, 137. ūdens nevar nuosūkties caur cietuo klinšu pamatu Latv.

Avots: ME II, 862

nùosùkt: sulu nuo zâlēm n. Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ausziehen"). es nuokaušu ... dzīvnieku, nuosūkšu (werde abzapfen, ablaufen lassen) viņa asinis un tās nuosvēršu Pēt. Av. IV, 63. "6511" ME. II, 862 zu verbessern in "6511, 3".

Avots: EH II, 93