nùosklidêt Kand., für nuoslîdêt, hinabrutschen.

Avots: ME II, 848

nùosklidêt: šiem gar zemi nuoskliduot Dünsb. Trīs romant. gadij. 58. ‡ Refl. -tiês, = nùosklidêt: nuosklidējušuos deķi atkal virsū uzvilkdama Dünsb. Vilis un Mar. 43.

Avots: EH II, 86