nùoskruõtêt,

1) das Getreide abschroten
Spr.;

2) ab-, durchprügeln:
kad nuoskruotēsim, tad tiks pie prāta MWM. VI, 201.

Avots: ME II, 850

nùoskruõtêt,

2): auch AP., Erlaa, Nurmhusen, Stockm.; ‡

3) (fr)essen, nagen:
zirgs nuoskruotējis visu barību Frauenb. zaķi nuoskruotējuši jaunuos kuociņus Annenburg; ‡

4) "?" : blusas nuoskruotējušas bē̦rnam muguru sarkanu Frauenb.

Avots: EH II, 86