noskumt

nùoskùmt, betrübt, traurig, bekümmert werden: sirds bij nuoskumuse LP. IV, 112. vilksim dzīvību, kâ varē̦dami, bet nuoskumt tik ne! kāpēc tu izskaties tāds nuoskumis? Dīcm. Refl. -tiês, sich betrüben, in Gram verfallen. Subst. nùoskùmšana, der Kummer, Gram: man bij liela nuoskumšana BW. 15885.

Avots: ME II, 850