nùosluôdzît, nùosluôgât, tr.,

1) beschweren, niederpressen, befestigen:
linus. vīra māti akā bāzt, akmeņiem nuosluogāt BW. 26103. puods nuosluogāms ar vāku LP. VII, 585. sirds kâ ar akmiņiem nuosluodzīta Neik. viss liekas mazs, saspiests, sažņaugts, nuosluodzīts;

2) absperren; zum Schweigen veranlassen
Spr.;

3) abprügeln.

Avots: ME II, 853

nùosluôdzît,

2): vai būs māte (sc.: meitas) nuosluodzīj[u]se ... cūku aizgaldā? Tdz. 42360;

3): auch Druw. n. RKr. XVII, 78; ‡

4) (gehend) zurücklegen:
nav nieks tādu zemes gabalu kājām n. Lis.

Avots: EH II, 88