nùosprâgt,
1) abbersten, abplatzen: mucas stīpa nuosprāgusi;2) sterben, krepieren (perfektiv) [li.
nusprogti Tiž. I, 337, Liet. kalb. sint. I, 19]:
slikts laiks, laikam ragana nuosprāgusi. kaimiņam labākā guovs nuosprāgusi Etn. III, 55.
Avots: ME II,
856,
857