nùostatît [li. nustatýti], tr., hinstellen: vienu struopu nuostatīja sava lauka malā LP. V, 163.

Avots: ME II, 858

nùostatît: nuostata viņu pie sienas Pas. XII, 21. n. lielgabalus VII, 171. kazu nuostata (= nuovietuo) stadulā VIII, 300.

Avots: EH II, 90