nùostenêt(iês), intr., Seufzer ausstossen Spr.: tad kâ trakās sāpēs nuoste̦n mežs A. XX, 953. [(bē̦rns) nuoste̦nas vien un ne vārda vairāk De̦glavs Rīga II, 2, 942.]

Avots: ME II, 859

nùostenêt: tautu dē̦ls nuostenēja, manu pūru paceļuot Tdz. 44337.

Avots: EH II, 91