nùostrèbt [li. nusrė˜bti], tr., abschlürfen: nuostrēbt prātu vē̦de̦rā Aps. Refl. -tiês, zu seinem Behagen abschlürfen: sēņu sulas nuostrēbuos BW. 19375.

Avots: ME II, 860

nùostrèbt: sācis cik ātri tik varē̦dams n. zupas šķīvi Pas. XII, 483. nu šuo nuostrēba lejā (schlürfte hinunter) XIII 344.

Avots: EH II, 91