nùosìkt, intr., einen zischenden, summenden Laut von sich geben: vientuļi nuosīc bitīte Aps.

Avots: ME II, 846

nùosîkt, nùosikt, intr., versieger.: upe nuosīkst kâ Ēģiptes upe Am. 8, 8.

Avots: ME II, 846

nùosìkt: alus mucā nuosīc, ja spunde nav cieti nuotaisīta Vank. ‡ Refl. -tiês, = nùosìkt: saimnieks tikai nuosīcaīs vien, bet vēl ne˙kā neteica Ciema spīg. 9.

Avots: EH II, 85