nosūdzēt

nùosũdzêt, tr., verklagen, anklagen: viņš tik tuo zina - citus nuosūdzēt Dok. A. Refl. -tiês,

1) einander verklagen;

2) immer klagen, immer Prozesse führen.

Avots: ME II, 862


nosūdzēt

nùosũdzêt: dē̦ls nu miruoni nuosūdzējis Pas. III, 441.

Avots: EH II, 93