nùotĩkuôt, nùotĩkât (li. nutýkoti), intr., ablauern, erlauern:viņš jau nuo acīm nuotīkuo un it labi zina, ka tie viņu ar māņiem attālinājuši Līv. es aiz˙vien nuotīkuoju, kad viņš aizgāja uz mājām Jauns.
nùotĩkuôt: viņš jau nuotīkuojis(hat beobachtend ins Herz geschlossen)viņu Annu, grib precēt Vank. nuotīkuojusi brīdi, kad ne˙viena priekšā nav Jauns. Raksti V, 229.