nùoteñcinât, tr. und intr., sich mehrfach bedanken [Dunika]: pēdējā kustinātā balsī vēl nuopakaļis nuotencināja Janš. [nuotencinatas par paklausījumu, Emma un Kača devās mājup Janš. Dzimtene V, 45.]

Avots: ME II, 873

nùoteñcinât ‡ Refl. -tiês, sich (mehrfach und genügend) bedanken: par tādu dāvanu viņai nenuo˙tencināties! Dunika.

Avots: EH II, 100