notusnīt

[nùotusnît,

1) = nùotust 1 Neu-Wohlfahrt;

2) stöhnend (etwas Schweres) herunterschaffen:
n. baļķi nuo augšas Warkl. Refl. -tiês,

1) = nuotusnît 1: cilvē̦ks, cūka nuotusnījās C.;

2) mühsam und stöhnend sich herab- od. hinbewegen:
ve̦ctē̦vs ar muokām nuotusnījās nuo lāvas Jürg. n. uz kaimiņiem Warkl.;

3) eine Zeitlang trödeln:
viņš vienmē̦r beidzamais pie darba, juo nevar mājā nuotusnīties vien Ruj.;

4) "nuosmakt" Warkl.]

Avots: ME II, 879