notēvot

nuotẽ̦vuôt,

1) durchschelten
Dunika: māte meitu krietni nuotē̦vuoja;

2) abprügeln:
lai viņš tevi nuotē̦vuo kâ pienākas Janš. Mežv. ļ. II, 460.

Avots: EH II, 100