nùovẽrt, tr.,

1) abreihen:
pērles nuo šņuores;

2) reihend bilden, machen:
augšgalā ap banti rindukiem nuovēra jeb nuosluodzīja kruokas RKr. XVII, 28;

3) die Tür öffnend und zumachend ab-, zerquetschen, zu Tode quetschen:
kam dzirkste ruokā ieme̦tusies, tas var viņu durvīs nuovērt LP. VII, 1253.

Avots: ME II, 886

nùovẽrt,

3): n. ("atspiest duru starpā") pirkstus Dunika.

Avots: EH II, 107