novērties

nùovērties, intr., hinblicken, hinschauen, betrachten: dē̦ls nuovēries pakaļ un redzējis, ka pīle nelaidusi uolu e̦ze̦rā LP. VI, 525.

Avots: ME II, 886


novērties

nùovērtiês,

1): meita nuosaveŗ, ka jis gradzinu nuoliek Pas. VII, 482. nuosavērt, kas bārenītei palīdz VI, 199. sirdei grūši nuosapūst, acīm gauži nuosavērt Tdz. 43604; ‡

2) = nùoskatît 2: nuosavēru pļāvējeņu: tī būs muna pļāvējeņa Tdz. 50333.

Avots: EH II, 107