novērties
nùovērties, intr.,
hinblicken, hinschauen, betrachten: dē̦ls nuovēries pakaļ un redzējis, ka pīle nelaidusi uolu e̦ze̦rā LP. VI, 525.
Avots: ME II,
886
novērties
nùovērtiês,
1): meita nuosaveŗ, ka jis gradzinu nuoliek Pas. VII, 482.
nuosavērt, kas bārenītei palīdz VI, 199.
sirdei grūši nuosapūst, acīm gauži nuosavērt Tdz. 43604; ‡
2) = nùoskatît 2:
nuosavēru pļāvējeņu: tī būs muna pļāvējeņa Tdz. 50333.
Avots: EH II,
107