nùovaĩnuôt, nùovaĩnât, tr., heruntermachen, beschimpfen: nu es ņemšu nuovainuotu mātes meitu BW. 13343. pašu brāļi nuovainā 8818.

Avots: ME II, 882

nùovaĩnuôt, ‡ Refl. -tiês, sich vergehen: "bet es kuo e̦smu nuoziedzies?" - "... nav man vaļas še izmeklēt, kuo nuovainuojies tu° Krilova fābulas ³ 23.

Avots: EH II, 104