novirināt

I nùovirinât [li. nuvìrinti], tr., abkochen [Feht., Naud.]: kartupeļus.

Avots: ME II, 887


novirināt

I nùovirinât: auch Lieven-Bersen. ‡ Refl. -tiês Frauenb., abkochen (intr.): likt sēnes ūdenī n.

Avots: EH II, 108


novirināt

II nùovirinât, tr., auf- und zutun (einige Zeit): durvis. Refl. -tiês, (einige Zeit) zappeln, zittern: kājas nuovirinājās gaisā Latv.

Avots: ME II, 887