novēzēt

‡ nùovēzêt,

1) zum Schlagen ausholen:
viņš ... nuovēzēja ruoku pār Kverpja galvas virsu ... ce̦pure nuoripuoja Veldre Dižmuiža 154. n. sunim ar spieķi Sessw. n. kam ar ruoku gar de̦gunu C.;

2) "mit einer
vē̦za I abprügeln" Lubn.

Avots: EH II, 107