nùozabelêt, tr.,

1) besabbeln
Kand,;

2) vertrödeln:
laiku. Refl. -tiês,

1) sich besabbeln:
bē̦rns pa˙visam nuozabelējies;

2) längere Zeit trödeln, sich rekeln:
viņš nuozabelējas caurām dienām Kand.

Avots: ME II, 889

nùozabelêt, ‡

3) abschwindeln
Pankelhof.

Avots: EH II, 108