noēnot

nùoē̦nuôt, tr., abschatten: kuoki nuoē̦nuo laukuos labību Ahs. n. RKr. XVII, 41.

Avots: ME II, 782


noēnot

nùoẽ̦nuôt, ‡ Refl. -tiês, sich wie ein Schatten zeigen: Dzilnam nuoē̦nuojās priekšā visa viņa dzīve Anna Dzilna 9.

Avots: EH II, 44