noģida

nuoģida ,* nùoģidums,

1) [auch: nùoģidiens Juris Brasa 384], die Vorstellung:
nuoģida jab priekšstats Konv. 2 1273. mūsu pašu griba muodina ve̦se̦lu rindu nuoģidumu Vēr. II, 177. [baiguo spārnu šalkšana atsauca nuoģidu par citu nuotikumu Veselis Saules kapsē̦ta 111;

2) nuoģidums, Erfahrung
B. Vēstn. n. U.]

Avots: ME II, 790