noģundēt
nùoģundêt,
nùoģuñnêt, verwünschen, verfluchen: tuo aiz muguras lādējuši un nuoģundējuši LP. I, 161. viņš lika katuoļu mācītājam kaimiņu nuogunnēt Siuxt, Mag. XIII, 2, 42.Avots: ME II,
790
noģundēt
nùoģundêt:
öffentlich ahnden, bestrafen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ahnden").Avots: EH II,
49