noģundēt

nùoģundêt, nùoģuñnêt, verwünschen, verfluchen: tuo aiz muguras lādējuši un nuoģundējuši LP. I, 161. viņš lika katuoļu mācītājam kaimiņu nuogunnēt Siuxt, Mag. XIII, 2, 42.

Avots: ME II, 790


noģundēt

nùoģundêt: öffentlich ahnden, bestrafen Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "ahnden").

Avots: EH II, 49