noīgt

I nùoîgt,

[1) = saîgt MSil., Kursiten; "nuobē̦dāties" Plm.;

2) sich abquälen, müde werden, schaflos die Zeit verbringen
N. - Peb.]: mana acs ir nuoīguse Psalm 6. 8. [ja cilvēks nav gulējis, tad saka, ka viņš nuolīdzis N. - Peb.; ohne ernste Beschäftigung weilen müssen": šķūtnieki nuoîga visu dienu Vank.]

Avots: ME II, 790, 791


noīgt

II nùoìgt 2 "= nùoīdêt: guovs nuoīdza vien, kad uotru aizveda Vank.; (mit "î") Serben, Sermus, Peb., Grünh.]

Avots: ME II, 791