noņirgāties

‡ nùoņirgâtiês,

1) Perfektivform zu ņir̂gâtiês 1: zē̦ns viņai nuoņirgājās pakaļ: "ve̦ca grezele!" Jauns. Raksti III, 159;

2) grieflachend (die Zeit) verbringen
Nötk. u. a.

Avots: EH II, 72