nùoņur̃dêt, intr., abbrummen, hermurmeln, in den Bart brammen: vedēji šuo tuo tur nuoņurdējuši LP. VII, 1105.

Avots: ME II, 826

nùoņur̃dêt, ‡ Refl. -tiês, = nùoņur̃dêt: viņš klusi savā sirdī nuoņurdējās Dünsb. Apakš Ziemas svētku egl. III, 139.

Avots: EH II, 73