nošaudīt

nùošaũdît, tr., freqn., erschiessen: bet jaunekļus ar stuopiem nuošaudīs Jes. 13, 18. Refl. -tiês, hin- und herschiessen, sich umhertreiben: netīk, ka šis tur vienmē̦r nuošaudās LP. IV, 185.

Avots: ME II, 865