nošaut
nùošaũt,
1) tr., erschiessen:
putnu, briedi: šaut man[i] šāva, nenuošāva BW. 30147;
2) intr., sāņus, garām nuošaut, vorüberschiessen, fehlen:
vai individuālisms še nebūs nuošāvis sāņus? R. Sk. II, 7;
3) glatthobeln:
šī mala dēlim jānuošauj U.; nuošaut ar kaltu, abmeisseln. Refl. -tiês,
1) sich erschiessen:
saimnieks varuot pats sevi nuošauties LP. VII, 551;
2) sich schnell begeben:
viņš nuošāvās pie sava drauga;
3) schlecht ergehen, fehlschlagen:
īstai meitai greizi nuošāvies LP. VI, 822;
4) sich fleischlich vermischen.
Avots: ME II, 865
1) tr., erschiessen:
putnu, briedi: šaut man[i] šāva, nenuošāva BW. 30147;
2) intr., sāņus, garām nuošaut, vorüberschiessen, fehlen:
vai individuālisms še nebūs nuošāvis sāņus? R. Sk. II, 7;
3) glatthobeln:
šī mala dēlim jānuošauj U.; nuošaut ar kaltu, abmeisseln. Refl. -tiês,
1) sich erschiessen:
saimnieks varuot pats sevi nuošauties LP. VII, 551;
2) sich schnell begeben:
viņš nuošāvās pie sava drauga;
3) schlecht ergehen, fehlschlagen:
īstai meitai greizi nuošāvies LP. VI, 822;
4) sich fleischlich vermischen.
Avots: ME II, 865