nùošķîst, intr.,

1) davonstieben:
dubļi vien tik nuošķīst Janš. ceļš augstākās vietās jau nuošķīdis, der Weg ist an höher gelegenen Stellen schon trockener geworden R. Sk. II, 140;

2) hinsprühen:
zibenis, dzirksteles, ugunis vien tik gar acīm nuošķīda;

3) bespritzt werden:
man nuošķīda brūni svārki ar tām ve̦lna asinīm BW. 34043, 7. [pa˙visam me̦lli nuošķīduši ar dubļiem Pas. 1, 394 (aus Ronneb.).]

Avots: ME II, 866

nùošķîst,

2): zēvele un uguns vien nuošķīdušas uz visām pusēm Pas. XV, 32.

Avots: EH II, 95