bezcerība
bezcerĩba, die Hoffnungslosigkeit: savas dienas nuobeigt bezcerības skumjās un sāpēs MWM. VIII, 688; bezcerības stāvuoklis, ein hoffnungsloser, verzweifelter Zustand.
Avots: ME I, 282
Avots: ME I, 282
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nuobeigt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nuobeigt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (15)
ielīt
ìelît, ‡
2) anfangen zu regnen
Siuxt: kâ aizvakar ielija, tâ ne˙maz nevar nuobeigt. Refl. -tiês: kad septiņu brāļu dienā ielīstas, tad septiņas nedēļas līst Siuxt.
Avots: EH I, 527
2) anfangen zu regnen
Siuxt: kâ aizvakar ielija, tâ ne˙maz nevar nuobeigt. Refl. -tiês: kad septiņu brāļu dienā ielīstas, tad septiņas nedēļas līst Siuxt.
Avots: EH I, 527
nedarbs
nedar̂bs, ‡
2) eine nichtige Arbeit (?):
mums ... vajadzēja ... plūkāt lupatiņas ... lupatu bija tik daudz, ka nevarēja ... paredzēt, cik ilgā laikā šuo nedarbu varē̦tu nuobeigt Jauns. Raksti III, 28; ‡
3) nedarbi Frauenb., der Geschlechtsakt.
Avots: EH II, 10
2) eine nichtige Arbeit (?):
mums ... vajadzēja ... plūkāt lupatiņas ... lupatu bija tik daudz, ka nevarēja ... paredzēt, cik ilgā laikā šuo nedarbu varē̦tu nuobeigt Jauns. Raksti III, 28; ‡
3) nedarbi Frauenb., der Geschlechtsakt.
Avots: EH II, 10
nemt
nem̂t: kad vienu vārdu iesāk, tad visu dienu viņš ne̦m (spricht lange und weitläufig) Seyershof. viņi katru gadu ir nē̦muši mani (haben über mich Schlechtes gesprochen) ebenda. n. uz strēķa. tüchtig durchschelten ebenda. n. zemē "nuobeigt, nuosist, dabūt savā varā" ebenda. Refl. -tiês: nebij vusu vasaru gaļas, pi kā n. ("pie kā ķerties"); tad pirka siļķes Mahlup. meitai runas ne̦mas ("ruodas") Liepna.
Avots: EH II, 16
Avots: EH II, 16
nobeigt
nùobèigt, tr.,
1) zu Ende bringen, beendigen:
darbu, dzīves gaitu, druvas gabaliņu. uzvilkdama es dziedāju nuobeigdama gavilēju BW. 320. pusis darbu nuobeidzis, rijā atgulies LP. VII, 603;
2) den Garaus machen, töten
vai manu bē̦rnu gribat nuobeigt? Aps. jāj pie sava ķēniņa raganu nuobeigt LP. V, 341. Refl. - tiês,
1) enden:
diena nuobeidzas LP. IV, 64. celiņš nuobeidzas pie mājiņas IV, 212;
2) verenden, sterben:
luopi kūtī e̦suot nuobeigušies LP. VI, 82. raganai jānuobeidzas muokās VII, 580. Subst. nùobèidzẽjs, wer endet, beendigt; nùobèigšana, das Beendigen; nùobèigšanâs, das Verenden nùbeìigums, das Ende, der Schluss.
Avots: ME II, 760
1) zu Ende bringen, beendigen:
darbu, dzīves gaitu, druvas gabaliņu. uzvilkdama es dziedāju nuobeigdama gavilēju BW. 320. pusis darbu nuobeidzis, rijā atgulies LP. VII, 603;
2) den Garaus machen, töten
vai manu bē̦rnu gribat nuobeigt? Aps. jāj pie sava ķēniņa raganu nuobeigt LP. V, 341. Refl. - tiês,
1) enden:
diena nuobeidzas LP. IV, 64. celiņš nuobeidzas pie mājiņas IV, 212;
2) verenden, sterben:
luopi kūtī e̦suot nuobeigušies LP. VI, 82. raganai jānuobeidzas muokās VII, 580. Subst. nùobèidzẽjs, wer endet, beendigt; nùobèigšana, das Beendigen; nùobèigšanâs, das Verenden nùbeìigums, das Ende, der Schluss.
Avots: ME II, 760
nodzert
nùodzer̂t,
1): visu alu nuodzẽ̦ruši Ramkau;
6): krustības nuodzeŗ Pas. XII, 369. nuodzē̦ruši priecīgas kāzas IX, 73. nedēļu nuodzeŗ kāzas AP.; ‡
7) kab ne astes, mušas luopus nuodze̦rtu (= luopu asinis dzeŗuot [sūcuot] tuos nuobeigtu) Auleja. Refl. -tiês,
3): nuodzē̦rušies (= piedzē̦rušies) Pas. VIII, 150.
Avots: EH II, 42
1): visu alu nuodzẽ̦ruši Ramkau;
6): krustības nuodzeŗ Pas. XII, 369. nuodzē̦ruši priecīgas kāzas IX, 73. nedēļu nuodzeŗ kāzas AP.; ‡
7) kab ne astes, mušas luopus nuodze̦rtu (= luopu asinis dzeŗuot [sūcuot] tuos nuobeigtu) Auleja. Refl. -tiês,
3): nuodzē̦rušies (= piedzē̦rušies) Pas. VIII, 150.
Avots: EH II, 42
nogandināt
nomužināt
nùomužinât (unter nùomušît): n. (nuomuocīt) kurmuļus Zvirgzdine; "muokuot nuobeigt (ruotaļīgā nuozīmē)" Auleja; n. (nuokaut, scherzweise) cūku ebenda. ‡ Refl. -tiês Auleja "nuomuocīties (ruotaļīgā nuozīmē)": kaķis izķiberējās nuo ūdiņa, cieš nuomužināvies.
Avots: EH II, 71
Avots: EH II, 71
nopeizēt
nopļaut
notraukt
nùotràukt [li. nutráukti "(hin)abziehen"], tr.,
1) abschütteln, abschlagen, abstreifen:
puisis pa nuotrauktām sliedēm rasā vilcis apaušus LP. VI, 5. ievu ziedu, kur uzme̦tusēs lakstīgala, strautiņā nuotraukusi. jeb šaubu pirkstiem tev nuotraukta jau ir dvē selei ticības rasa MWM. VIII, 19. zē̦ni ar garam apiņkārtīm lūkuo nuotraukt pa ābuolam Aps. V, 4;
2) niederwerfen, zu Boden werfen:
acumirklī tuo kāds nuotrauca gar zemi Purap.;
[3) = nuobeigt">nuobeigt, beenden Wid.;
4) zu Ende schlagen (vom Gesang der Nachtigall):
lakstīgala nuotrauca savu dziesmu Lis.].
Avots: ME II, 876
1) abschütteln, abschlagen, abstreifen:
puisis pa nuotrauktām sliedēm rasā vilcis apaušus LP. VI, 5. ievu ziedu, kur uzme̦tusēs lakstīgala, strautiņā nuotraukusi. jeb šaubu pirkstiem tev nuotraukta jau ir dvē selei ticības rasa MWM. VIII, 19. zē̦ni ar garam apiņkārtīm lūkuo nuotraukt pa ābuolam Aps. V, 4;
2) niederwerfen, zu Boden werfen:
acumirklī tuo kāds nuotrauca gar zemi Purap.;
[3) = nuobeigt">nuobeigt, beenden Wid.;
4) zu Ende schlagen (vom Gesang der Nachtigall):
lakstīgala nuotrauca savu dziesmu Lis.].
Avots: ME II, 876
pacīsties
[pacìstiês, sich ein wenig anstrengen od. Mühe geben: pacīšaties, lai darbu drīz var nuobeigt!]
Avots: ME III, 12
Avots: ME III, 12
sadrellēt
sadrellêt,
1) zerreiben
Malta, Schwanb., Golg., Sessw., Laud., Los., Festen: striķi A. XI, 761. ratiem sāni sadre̦llē̦ti (ritenu nuobe̦rzti) Saussen; "übermässig dünn drechseln" Vank.;
2) "ausschelten"
Vank.;
3) = nuodzìt 4, nuobeigt">nuobeigt 2 A.-Schwanb.: s. zirgu. Refl. -tiês,
1 ) sich zusammenkrollen:
ja bē̦rni kāpj uz steļļu paminām un mīdās, tad dzijas pārmīdamās sapurājas, sapakuluo, sadrellējas Nötk.;
2) "sadilt": kuoka asis ar laiku sadrellējas Schujen;
3) "saburzīties": drēbes var sadrellēties Schujen u. a.
Avots: ME III, 613
1) zerreiben
Malta, Schwanb., Golg., Sessw., Laud., Los., Festen: striķi A. XI, 761. ratiem sāni sadre̦llē̦ti (ritenu nuobe̦rzti) Saussen; "übermässig dünn drechseln" Vank.;
2) "ausschelten"
Vank.;
3) = nuodzìt 4, nuobeigt">nuobeigt 2 A.-Schwanb.: s. zirgu. Refl. -tiês,
1 ) sich zusammenkrollen:
ja bē̦rni kāpj uz steļļu paminām un mīdās, tad dzijas pārmīdamās sapurājas, sapakuluo, sadrellējas Nötk.;
2) "sadilt": kuoka asis ar laiku sadrellējas Schujen;
3) "saburzīties": drēbes var sadrellēties Schujen u. a.
Avots: ME III, 613
satrūkāties
satrũkâtiês,
1) (wiederholt) erschrecken
(intr.) Adsel, Wrangelshof: viņš uzsita melnīšam uz krustiem, un šis tâ kâ satrūkājās Vīt. 85. mazs bē̦rns pa sapņiem satrūkājas Modohn, (mit û 2 ) Gold.;
2) (mit "û 2 ") "nach einem Misserfolg bei einer Arbeit den Mut verlieren und die Arbeit aufgeben":
kuo tur tik daudz satrūkāties! vajag tik saņemties un nuobeigt sāktuo darbu! Pangmune.
Avots: ME III, 767
1) (wiederholt) erschrecken
(intr.) Adsel, Wrangelshof: viņš uzsita melnīšam uz krustiem, un šis tâ kâ satrūkājās Vīt. 85. mazs bē̦rns pa sapņiem satrūkājas Modohn, (mit û 2 ) Gold.;
2) (mit "û 2 ") "nach einem Misserfolg bei einer Arbeit den Mut verlieren und die Arbeit aufgeben":
kuo tur tik daudz satrūkāties! vajag tik saņemties un nuobeigt sāktuo darbu! Pangmune.
Avots: ME III, 767
zalksnis
zalksnis: auch Ruj.; čūskas ar zalkšņiem Pas. XIII, 70. tie viņu kâ zalksni uz vietas nuobeigtu Apsk. 1903, S. 98.
Avots: EH II, 801
Avots: EH II, 801