noreibtnùorèibt, intr., berauscht werden, schwindeln, ohnmâchtig werden: acis lūkuojās kâ nuoreibušas Vēr. II, 401. galva sāk nuoreibt Stari II, 668.Avots: ME II, 838
noskurbt[nùoskurbt,1) = nuoreibt">nuoreibt: n. nuo vīna; n. tvanā N.-Peb.;2) = atskurbt: kaķis kaņepēs nuoskurba Nigr.]Avots: ME II, 850