Paplašinātā meklēšana

aplam (selten aplami LP. V, 258, Schrund.), dial. oplama in Marienburg, aplamêm Etn. IV, 129, auch aplêm Spr.,

1) verkehrt, töricht, schlecht:
aplam, aplamēm jeb bez apduoma runāt Etn. IV, 129. tik aplam (fälschlich aplami aus Nogallen) man sen nav nuogājis LP. V, 191;

2) zur Steigerung eines Verbs od. Adjekt. od. Adv. im tadelnden Sinn gew.:
aplam baidīties, sich über die Massen fürchten LP. V, 424; aplam lamāties, aplam nuosalis. viņam arī visur aplam vedies, überall habe er ungeheure Erfolge gehabt LP. V, 410; aplam daudz, ungemein viel; aplam priecāties, sich sehr freuen LP. VII, 203; aplam liels, ungemein gross, aplam druošs, ungemein dreist, aplam nabags, bagāts, sehr arm, reich. sērdienīte izskatījās aplam skaista Dīc. I, 64;

3) sehr gross, sehr häufig, sehr viel:
vecītis piesuolījis aplam putnu laimi... medniekam LP. VII, 237. ar tuo slimību aplam nemē̦dz mirt Alm., bei dieser Krankheit pflegen nicht viele Sterbefälle vorzukommen. aplam tādus od. tādu nedabūsi BW. 56, 12911, sehr viele solche wirst du nicht finden [li. aplamaĩ "вообще, огуломъ; поверхностно," ãplamu "небрежно"

Avots: ME I, 99

ģêģis ² , ‡

2) "nuosalis cilvē̦ks" (?) NB.: nuoindzis ("?") kâ ģ. (identisch mit 1?).

Avots: EH I, 426

gluži, Adv. zu gluds, glužs,

1) glatt
(= gludi) Kaul., sauber, net: apslauki gluži (Var.: glīši) dzirnaviņas BW. 22525. kuŗa gluži kājas āva, tai gudrāks paduomiņš BW. 12207;

2) rein, so dass von dem zu Reinigenden nichts übrig bleibt, gänzlich, vollständig, ganz und gar:
tev nebūs tava vīna dārza augļus it gluži nuolašit III Mos. 19,10. [puostīties gluži visas tās vietas! Glück V Mos. 12, 2.] sakās mana līgaviņa gluži vārpas lasījusi BW. 28117. lācis gluži gan krizdams nenuosities LP. VI, 253;

3) vollständig, gänzlich, sehr,
zur Verstärkung eines Adjectivs od. Partizips: viens ļuoti bagāts, uotrs gluži nabags LP. V, 259. nasta gluži viegla. nabadziņš gluži pliks, izmisis, nuosalis;

4) guži kâ, ganz wie, ganz als ob:
viņš iet gluži kâ bez acīm.

Kļūdu labojums:
gluži (Var.: glīši) = gluži

Avots: ME I, 630

lidêt, ‡

2) zittern
Ramkau: kad luops ir nuosalis, tam dažreiz visi luocekļi lid.

Avots: EH I, 740

nabadzĩba,

1): schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 282);

3): nuosalis pie dzīvas nabadzības Spiess.

Avots: EH II, 1

[nùokvẽrzis Kalleten, Hasenp., nùokverzis Naud., siech, nuovārdzis: mūsu jē̦ri nuokvē̦rzuši Kalleten, Gramsden; nuokvērzis "nuosalis" Lüdern.]

Avots: ME II, 805

nùosalˆt [li. nušálti], intr.,

1) ab-, verfrieren:
nuosalis luoceklis vis˙pirms jāberž ar sniegu LP. IV, 118. Jāņa bē̦rni nuosaluši BW. 32627. pameita zila nuosaluse LP. IV, 217;

2) tot-, erfrieren:
divi, divi, kas tie divi, kas aukstumā nenuosala? BW. 27957, 8;

3) befrieren:
nuosaluse tā laipiņa BW. 8760.

Avots: ME II, 843

nùosalˆt,

1): nuosalis kâ pīrāgs Lesten n. FBR. XV, 31;

3): ūdens sāk salt un nuosalst - pārve̦lkas kâ ar līmi Kaugurciems.

Avots: EH II, 83

‡ pabim̃bât Dunika, = paraûdât (verächtlich): tâ nuosalis, ka nevar ne p. Lubn., Meiran, Saikava.

Avots: EH II, 121

‡ pačiêpt ² Dunika, = papĩkstêt: putniņš tâ nuosalis, ka nevar ne p.

Avots: EH II, 125

samirkt, intr., durch und durch nass werden U., durchweichen: samirkušas kājas. lietū samircis A. XX, 641. jumtlāsēs slapji samirkušuos spaļus ebenda 162. (siens un ābuoliņš) samirkst zem caurajiem jumtiem Vēr. I, 1379. viņš samircis... un nuosalis sasniedza... staciju A. XXI, 703. gājuši pat dziļuos ūdenuos iekšā, nebē̦dādami, ka samirka kâ žurkas Etn. II, 183. krāsns apkārta samirkušiem drēbju gabaliem A. Upītis. samirkušu spalvu vīkšķi A. XI, 464.

Avots: ME II, 686

sarindzis, Part. praet. act., vor Kälte in sich zusammengezogen Allendorf, "nuosalis">nuosalis" Bauske (sariñdzis): bē̦rns stāv sariñdzis Sessau. - vgl. sarinkt II.

Avots: ME II, 717

sklidaîns, sklidans Dond. n. FBR. V, 126, Rothof n. FBR. VIII, 120, sklide̦ns Iw. n. FBR. VI, 52, Frauenb,, Kursiten, Nigr., Dunika, Nogallen, Amboten, Assiten, Alschw., N.- und O.-Bartau, Degunen, Dsehrwenhof, Durben, Funkenhof, Gaweesen, Gold., Gaiken, Grenči, Kaleten, Krohten, Luttr., Libau, Laidsen, Matkuln, Medsen, Naukschen, Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nurmhusen, Pampeln, Preekuln, Pop-Erwalen, Pilten, Popen, Rutzau, Rönnen, Rudbaren, Schwarden, Sassm., Schrunden, Santen, Tadaiken, Ugalen, Wirginalen, Upesgrīva, Valgale, Erwalen, Ahs., sklīde̦ns Mar., sklidējs Biel. 1331, = slide̦ns, glatt, schlüpfrig: kalns bija ļuoti stāvs un sklidains Pas. IV, 498 (aus Leegen). par sklidanu (Var.: slidainu, slide̦nu) le̦dutiņu BW. 13605, 4. uz sklide̦nu (Var.: sklidainu, skliduošu) le̦dutiņu 23621, 1. tagad briesmīgi sklide̦ns nuosalis lieknā Kursiten. viņu ceļš lai paliek tumšs un sklide̦ns Glück Psalm 35,6. sklidęns Bornsmünde, Sessau, zum Überfliessen voll; vgl. li. sklìdinas "zum Überfliessen voll".

Avots: ME II, 882

II zviẽdrs Arrasch, Bl., Dond., Jürg., Kabillen, Kand., Matkuln, PS., Selg., Stenden, Wandsen, Wolm., zviêdrs ² Dunika, zviẽdris C., Pankelhof, Ruj., Segewold, Trik., (mit ìe ² ) Erlaa, Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kl., Lubn., Meiran, Prl., Saikava, Schwanb., zviedris Memelshof, zviedris U., der Schwede: zviedru zeme U., Schweden. atvedām zviedru meitu BW. 16151. spers tev zviedru vanadziņš 10601 var. (ähnlich: 24294). nuosalis kâ zviedris Ellei, Sessau. Aus einem mnd. sweder (nhd. Schweder im Grimmschen Wrtb. unter Schwede). Miežinis gibt auch ein li. žviedras "Schwede".

Avots: ME IV, 782