nâvît [Lis., töten, vernichten.] Refl. nâvîtiês [russ. о-нáвиться "müde werden"], -ĩjuôs [od. -uôs C., Schujen, -ĩjuôs,

1) sich mühen, sich abplagen, sich anstrengen, [übermenschlich arbeiten
Zaravič]: vai duomā, ka es arī nevarē̦tu labāk izgrē̦kuoties tâ˙pat kâ viņa, nekā nāvīties ar krusta nešanu? Kaudz. M.;

[2) sich töten
U.].

Avots: ME II, 704

I nâvît (li. nõvyti ), refl. -tiês,

1): pa sliktu ceļu nâvīdamies uz tirgu, nuobeidzis ķēvi Saikava. cik nāvījās tās bābas ar tuo darīšanu (mit dem Färben)
Auleja.

Avots: EH II, 9

‡ II nãvît NB. "prasīt": n. maizi.

Avots: EH II, 9