nã˙ču! (aus nāc šur̃p od. šur), načûr ² Rutzau, načiê (aus nāc šiê) N., Šnp., komm her: nā˙ču! tagad stāstīšu tev LP. IV, 173. nāču šurp! komm her! Kand., Nurm., Mat., Salis.

Avots: ME II, 698

nã˙ču: in Siuxt nãču (mit Betonung der ersten Silbe).

Avots: EH II, 7