nērst

[nḕrst Jürg., Arrasch., Warkl., Kl.]. nêst 2 Rojen, [Bauske, Ruj., Salis, Sassm.] (li. ner̃šti), -šu, -su, intr., laichen, sich begatten: upē nērsa plauži Etn. II, 80. ja aprīlī vardes nērš dzelmēs, tad gaidāma sausa vasara Etn. II, 126. līdakas jau nēršuot Austriņš. [vardes nērš gurcekļus N. - Schwand.] Zu nā`rsts.

Avots: ME II, 742


nērst

nḕrst: auch (mit ḕr 2 ) Gr: Buschh. n. FBR. XII, 83, Oknist n. FBR. XV, 194, Lubn. n. FBR. XVII 137, Auleja, Kaltenbr., Wessen, (mit êr 2 ) Dond., Erwalen.

Avots: EH II, 23