ormanis
uõrmanis,
1) vuormans Manz. Lettus, Demin. uormaniņš BW. 27471 var., der Fuhrmann, der Kutscher; der Brautführer:
es pasaukšu uormani Latv. uormanīti (Var.: uormaniņ), vijies gaŗu pātadziņu, lai varēji . . . uorēt smilšu kalniņā BW. 27471. uormanis jeb brūtes vedējs BW. III, 1, S. 84;
2) Demin. uõrmanītis Wainsel, ein Vogel;
uormaniņš Fischer 102, der Rotschwanz (motacilla erithacus) L.; uormaniņš, das Blässhuhn U.; galinda chloropus Wid. Aus mnd. vôrman "Fuhrmann".
Avots: ME IV, 420
1) vuormans Manz. Lettus, Demin. uormaniņš BW. 27471 var., der Fuhrmann, der Kutscher; der Brautführer:
es pasaukšu uormani Latv. uormanīti (Var.: uormaniņ), vijies gaŗu pātadziņu, lai varēji . . . uorēt smilšu kalniņā BW. 27471. uormanis jeb brūtes vedējs BW. III, 1, S. 84;
2) Demin. uõrmanītis Wainsel, ein Vogel;
uormaniņš Fischer 102, der Rotschwanz (motacilla erithacus) L.; uormaniņš, das Blässhuhn U.; galinda chloropus Wid. Aus mnd. vôrman "Fuhrmann".
Avots: ME IV, 420