I uoļât (r. валять "wälzen"), -ãju,

1) "ar uoļiem nuolīdzināt upes dibe̦nu" (mit uõ ) Salis: jāiet virgu uoļāt Salis;

2) "viļât" Ogershof; kneten, rollen: mīklu Etn. I, 6;

3) = uolât I 2 Wid.

Avots: ME IV, 418

II uoļât, -ãju, tr., "redzēt, manīt" Gold. n. Ar. (uo. ceļu); aufpassen: kur nu iesi, vai ne˙maz ceļu neuoļā? ruft man einem Pferd zu, das vom Wege abkehren will Kaltenbrunn. Zu uolât II.

Avots: ME IV, 418