peņķe

pèņķe 2 , peņķis Wid., perįķes Jürg., das Malheur, das Unglück, die Verwicklung, die Schwierigkeit: ar šitao cilvē̦ku man liela peņķe Bers. n. Etn. II, 1. es ietiku tādā peņķē, ka: avui! Mar. n. RKr. XV, 130. lai tevi peņķis! Lubn.

Avots: ME III, 201


peņķe

pèņķe 2 : auch Kaltenbr., Sonnaxt: ap liniem liela p. (viel Arbeit, Mühe) Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 224