[pãrbrāzt L., durchstreichen (wie der Wind).]

Avots: ME III, 151

pãrbrāzt,

1): jau bij zemi pārbrāzusi pirmā sniega vē̦tra Jauns. Augšz. 92; ‡

2) verletzen (z. B. fallend)
Gr.-Buschh.: viņš pārbrâze kāju; "schlagen" Ar.; ‡

3) "erschrecken"
Ar.

Avots: EH XIII, 197