pārbraukt pā̀rbràukt , intr.,
nach Hause fahren: pārbrauc nuo kapiem LP. IV, 81.
līdz ar krē̦slu pārbrauca kungs mājās Dok. A.; [Subst.
pā̀rbràucẽjs, wer nach Hause fährt od. gefahren ist]. Avots : ME III,
151 pārbraukt pãrbràukt ,
1) hinüberfahren: pār upi; 2) über etwas hinstreichen: viņš pārbrauca ar plaukstu pār saluocītuo papīri A. XX, 930. [Refl.
-tiês, 1) viel fahrend schwach und krank werden: riteņbraucējs tâ pārbraucies, ka palika grāvī guļuot; 2) unabsichtlich über etwas gefahren werden: nemanuot pārbraucās par ruobežu. Subst.
pãrbràucẽjs, wer hinüber fährt od. gefahren ist.] Avots : ME III,
151 pārbraukt pãrbràukt , ‡
3) durchfáhren: visu pasauli e̦smu pārbraucis Pas. IV, 408.
pārbraucis vairāk kai sešdesmit verstes XII, 134. Refl.
-tiês, ‡
3) durchfáhren: vai pus˙pasaules pārbraucies Saikava.
Avots : EH II,
197