pārjāt
pãrjât,
1) intr., hinüberreiten:
ne puslauku nepārjāju BW. 13730, 3;
2) reitend abjagen:
zirgu.
Avots: ME III, 158
1) intr., hinüberreiten:
ne puslauku nepārjāju BW. 13730, 3;
2) reitend abjagen:
zirgu.
Avots: ME III, 158
pārjāt
pãrjât, ‡ Refl. -tiês,
1) reitend sich überanstrengen:
zē̦ns pārjājies C. u. a.;
2) leichtfertig sich hinüberbegeben:
gans ar luopiem pārjājies upei pāri Trik.
Avots: EH XIII, 201
1) reitend sich überanstrengen:
zē̦ns pārjājies C. u. a.;
2) leichtfertig sich hinüberbegeben:
gans ar luopiem pārjājies upei pāri Trik.
Avots: EH XIII, 201
pārjāt
pā`rjât: viņa ... pārjāja (tr.) tuo (scil.: zirgu) mājās Janš. Bandavā I, 175. ‡ Refl. -tiês, eilig (auch zu Fuss!) heimkehren (geringschätzig) Jürg.: tas jau pārjājās mājās.
Avots: EH XIII, 201
Avots: EH XIII, 201