pãrlìecinât, tr.,

1) zeugend, durch ein Zeugnis widerlegen:
tâ tapa nabaga aitiņa priekš tiesas netaisni pārliecināta St.;

2) überzeugen:
es viņu pārliecināju, ka tâ mēr,kis nav sasniedzams. Refl. -tiês, sich überzeugen: par tuo ik˙viens var viegli pārliecināties.

Avots: ME III, 164

pãrlìecinât, ‡

3) nachprüfen (?), sich überzeugen (?):
p., voi tiešām zemnieks pruot raganēt Pas. XII, 330 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 205