pārmērcēt
pãrmḕrcêt, tr.,
1) noch einmal weichen, tunken:
siļķes;
2) durchnässen, durchweichen:
lietus mani pārmērcēja Stari 11, 258. lini cieti kâ žagari, nevar mīstīt, kamē̦r nav pārmē̦rcē̦ti Neik. Refl. -tiês, zu sehr, zu lange durchnässt, geweicht werden.
Avots: ME III, 167
1) noch einmal weichen, tunken:
siļķes;
2) durchnässen, durchweichen:
lietus mani pārmērcēja Stari 11, 258. lini cieti kâ žagari, nevar mīstīt, kamē̦r nav pārmē̦rcē̦ti Neik. Refl. -tiês, zu sehr, zu lange durchnässt, geweicht werden.
Avots: ME III, 167