pārtriekt

pãrtrìekt, tr.,

1) hinüberjagen:
zirgus pār upi;

2) entzweihauen, spalten:
es jūsu pieres pārtriekšu tâ˙pat kâ ve̦cus puodus MWM. X, 892. [es tādam pamēklim nagus pārtriektu, ja viņš man durtuos klāt Janš. Dzimtene IV, 210].

Avots: ME III, 184


pārtriekt

pā`rtriekt [li. partreñkti "niederstossen"] mājā, nach Hause jagen.

Avots: ME III, 184


pārtriekt

pãrtrìekt, ‡

3) = pãrdzīt 2: p. zirgus Lis.; ‡

4) "pārrunāt, pārspriest" Wessen.

Avots: EH XIII, 214