pêcgalā, zuletzt U., Manz. Post. I, 146, Glück V Mos. 8, 16: viņš palika pēcgalā par valdnieku Launitz Stāsti 24. visi spē̦ki pēcgalā pārvēršas siltumā U. b. 118, S. 7.
pêcgalā: man māmiņa piesacīja, p. dzīvuodama (Var.: par kalniņu aiziedama) BW. 4771 var. luopus brūtei pa kāzām līdz neve̦d, tuos savāķ p.(später) Grob.